Mammas pie ekrāna pavadītā laika ietekme uz bērnu runas attīstību
Mazu bērnu mammu pārmērīga viedtālruņu un citu iekārtu lietošana cita starpā var pasliktināt skarto bērnu lingvistisko un komunikatīvo attīstību.
Agrāk tas bija tikai televizors, bet šodien ir neskaitāmi daudz ierīču, kas mūs pavada visur un vienmēr, tostarp viedtālruņi. Daudzi vecāki sūdzas par to, ka viņu bērni pārmērīgi lieto sociālos plašsaziņas līdzekļus, bet daudzi no viņiem neņem vērā savu lomu šajā procesā.
Bērni vēro savus vecākus un redz, ka tie nepievērš uzmanību līdzcilvēkiem, apkārtējai videi, laikrakstiem vai grāmatām. Tā vietā pieaugušie bieži pievērš savu uzmanību elektroniskajām ierīcēm salīdzinoši ilgu laiku, pat bērnu vai zīdaiņu pieskatīšanas laikā.
Nesen Somijā veikts pētījums liecina, ka pārmērīga elektronisko mediju lietošana cita starpā kavē arī viņu aprūpē esošo bērnu valodas un komunikācijas attīstību. Šajā pētījumā tika pētīti bērni bez dzirdes traucējumiem un īpašām vajadzībām. Iespējamo ietekmi uz bērniem ar dzirdes traucējumiem, kuriem ir lielāka vajadzība pēc atbalsta valodas un komunikācijas jomā, var tikai pieņemt.
Zinātniskie dati par mobilo tālruņu lietošanas kaitīgo ietekmi
Ir veikti daudzi pētījumi par mediju ļaunprātīgas izmantošanas ietekmi uz bērniem un pusaudžiem. 2022. gada maijā Zalcburgā notikušajā Eiropas Runas un Valodas Traucējumu Biedrības ESLA kongresā maģistre Rīka Mustonena (Riikka Mustonen) un viņas kolēģi no Helsinku Psiholoģijas un Logopēdijas universitātes prezentēja pētījuma rezultātus, kas liecina, ka arī mazu bērnu vecākiem vajadzētu pēc iespējas saīsināt savu pie ekrāna pavadīto laiku!
Somijas dati parāda sekojošo: “Ja māte daudz laika pavada pie viedtālruņa, planšetdatora, datora vai televizora, bērna vārdu krājums ir mazāks un valodas prasmes kopumā ir sliktākas. Tam ir divi iemesli: pirmkārt, laiks, kas pavadīts pie ekrāna, samazina laiku, ko bērns var piedalīties mātes dzīvē. Otrkārt, mātei ir mazāk iespēju runāt ar bērnu par dažādām viņu interesējošām tēmām.
“Šajā pētījumā mēs iekļāvām tikai mātes. Taču būtu ļoti interesanti izpētīt arī tēvu ekrāna laika ietekmi,” norāda Mustonena.
“Tehnoference” – jauna parādība
Pat pirms viedtālruņu un planšetdatoru izplatības bija vecāki, kuri ar bērniem pavadīja tikai nedaudz laika un pārsvarā to darīja kā sekundāru aktivitāti. “Taču mobilos tālruņus ir īpaši viegli visu laiku nēsāt līdzi. Un visu var darīt tiešsaistē: no ziņu lasīšanas līdz iepirkšanās iespējām,” piebilst zinātnieki. “Turklāt bērns parasti neredz, ko māte dara telefonā – vai viņa lasa avīzes, vai pēta ēdiena recepti. Tādējādi tālrunis atstāj bērnu malā kā svešinieku vairāk nekā citas aktivitātes viņas dzīvē.”
Kādas darbības pārtraukšanu, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas, sauc par tehnoferenci. Piemēram, brīdis, kad vecāks spēlējas ar bērnu un pēkšņi paskatās uz tālruni. Kāda tehnoloģiju piegādātāja veikts starptautisks pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 6000 bērnu vecumā no 8 līdz 13 gadiem, liecina, ka vairāk nekā trešdaļa bērnu jūtas mazsvarīgi, ja vecāki maltītes vai sarunas laikā sniedzas pēc mobilā tālruņa. Ietekme uz garīgo labklājību un bērna attīstību, tostarp valodas attīstību, ir acīmredzama.
Paredzams, ka šis efekts būs vēl acīmredzamāks bērniem ar dzirdes traucējumiem.
Bērniem, kuri piedalījās Somijā veiktajā pētījumā, nebija dzirdes traucējumu, viņi bija normāli attīstīti un ne ar ko neizcēlās. “Bērniem ar dzirdes traucējumiem tehnoference un ar to saistītais pēkšņais mijiedarbības pārtraukums var būt vēl kaitīgāks, jo viņiem ir nepieciešams acu kontakts un vairāk laika komunikācijai. Bērniem, kuriem ir nepieciešams iedrošinājums komunicēt, īpaši noderīgi ir pieaugušie, kas viņu kopā būšanas laikā tur ekrāna ierīces tālu prom.”
Pētījumā tika aplūkots ne tikai laiks, ko māte pavadīja pie ekrāna izklaides un saziņas nolūkā, bet arī darba, mācību vai tiešsaistes iepirkšanās vajadzībām. “Es nedomāju, ka no bērna viedokļa lietošanas mērķim ir nozīme,” skaidro Mustonena. Viņa arī uzsver, ka viens no vecākiem parasti tik un tā ir darbā un tāpēc ir prombūtnē. “No otras puses, vecāki var pārbaudīt ar darbu saistītus e-pastus tālrunī, pat spēlējoties ar bērnu. Tāpēc mēs vēlējāmies izpētīt kopējā ekrāna laika ietekmi, jo to ne vienmēr ir viegli nošķirt.”
Šis pētījums ir daļa no plašāka pētījuma par bērnu komunikācijas prasmju attīstību. Tika analizēti dati par 159 mātēm un viņu bērniem vecumā no divarpus līdz četriem gadiem.
