Kohleārais implants – tas joprojām nav “Ieliec un Lieto”

Dzirdes apmācība ar kohleāro implantu: vai jūs zināt, kāpēc tā ir svarīga? Turpmākā kohleāro implantu tehnoloģiju attīstība nodrošina ne tikai dabiskāku skaņu un labāku runas izpratni, bet arī daudz ātrāku dzirdes adaptāciju. Tomēr pēc implantācijas ir ieteicama dzirdes terapija, kas nodrošina vēl labākus rezultātus šīs dzirdes sistēmas izmantošanā.

Hearing training with a cochlear implant

Parastie dzirdes aparāti skaņas pastiprina līdz zināmam līmenim, taču ar tiem nepietiek cilvēkiem ar būtisku dzirdes zudumu vai kurlumu. Kohleārie implanti tieši stimulē dzirdes nervu. Tas ļauj dzirdēt cilvēkiem ar būtisku dzirdes zudumu. Šādā veidā iegūtais nervu impulss ir līdzīgs dabīgajam dzirdes signālam, taču centrālajai dzirdes sistēmai joprojām ir nepieciešama pielāgošanās tam.

Pēdējās desmitgadēs dzirdes tehnoloģija ir ievērojami uzlabojusies. Tas izpaužas kā dabisks skaņas attēlojums ar kohleāro implantu, kā arī labāka un ātrāka runas izpratne. Tomēr kohleārais implants nepieder pie “iespraud un lieto” tehnoloģijas, pie kādas esam pieraduši, izmantojot modernās datortehnoloģijas.

Kāpēc nepieciešama dzirdes apmācība?

Mūsu dzirdes sistēma vēl nedzimušajiem bērniem darbojas jau no 24tās grūtniecības nedēļas. Ja bērns piedzimst nedzirdīgs vai vājdzirdīgs, pirms dzirdes sistēmas saņemšanas viņam būs jāpieliek pūles ne tikai runas attīstībā, bet arī pirmsdzemdību attīstības procesā. Protams, jo agrāk tiek nodrošināta dzirdes aprūpe, jo mazāk nepieciešama terapija. Pirmie komunikācijas vingrinājumi ir noderīgi pat pirms dzirdes implantācijas.

Dati liecina, ka arī pieaugušie nedzirdīgie pēc kohleārās implantācijas gūst ievērojamu labumu no dzirdes rehabilitācijas. Atsaucoties uz kādu senāku pētījumu, kas veikts Koblencas-Montabauras klīnikā. [1], Dr. Rolands Zehs (Roland Zeh), vadošais terapeits Kohleārās Implantācijas Rehabilitācijas Centrā Bad Noiheimā, Vācijā, un Prof. Dr. Uve Baumans (Uwe Baumann), audiologs un kohleārās implantācijas speciālists Universitātes slimnīcā Frankfurtē, Vācijā piebilda sekojošo: “Lai nodrošinātu optimālus ārstēšanas panākumus, stacionārās rehabilitācijas pasākumiem jābūt neatņemamai visaptverošas ārstēšanas pieejas daļai un, ja iespējams, tiem jānotiek pirmajā gadā pēc implantācijas.”

Kādi ir ieguvumi no dzirdes apmācības?

Prof. Baumans un Dr. Zehs pētījumā [2], kurā piedalījās 1355 kohleāro implantu lietotāji, pētīja, kādi faktori ietekmē šādas stacionārās dzirdes rehabilitācijas panākumus. Viņi secina, ka “vidēji [in the hearing and speech comprehension tests after three to five weeks of inpatient rehab] bija vērojams 20 procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar iestāšanās pārbaudījumiem”. Pārsteidzoši bija tas, ka arī gados vecākiem pacientiem, kuriem implantācija tika veikta pēc ilgāka kurluma perioda, un arī pacientiem ar ilggadēju kohleāro implantu pieredzi, rehabilitācijas pasākumu rezultātā tika novēroti ievērojami uzlabojumi.

Iepriekš veiktie pētījumi liecināja, ka vidēji pēc aptuveni sešu mēnešu ilga kohleārā implanta lietošanas perioda tā lietotājiem runas izpratne vairs neuzlabojas. Tomēr Zeham un Baumanam izdevās pierādīt, ka “vislabāko iespējamo atbalstu […] nevar panākt tikai ar ilgāku kohleārā implanta izmantošanu”.

Pat ja šie faktori ietekmē dzirdes uzlabošanās ātrumu un apjomu terapijas laikā, viņi piebilst, ka “visas pacientu grupas guva ievērojamu labumu no terapijas neatkarīgi no vecuma, kurluma ilguma vai kohleārā implanta lietošanas ilguma. […] kohleārā implanta uzstādīšana var uzlabot aktivitāti, līdzdalību un dzīves kvalitāti. Bez intensīvas rehabilitācijas pastāv risks, ka šie rezultāti nesasniegs iespējami lielāko apmēru.”

Kas ir dzirdes apmācība?

Dzirdes attīstība (re)habilitācijas kontekstā notiek piecos vienkāršos posmos, turklāt atsevišķus posmus var arī izlaist atkarībā no individuālās runas izpratnes:

  1. Skaņu uztveršana, atšķiršana un klasificēšana.
  2. Runas atpazīšana, vārdu un teikumu izpratne; bērniem – arī runāšana.
  3. Sarežģītākas valodas vienības: jauni un sarežģītāki vārdi, gramatiskās struktūras, stāstu stāstīšana un saziņa (mutiski) ikdienas dzīvē.
  4. Stratēģijas saziņai īpaši sarežģītās klausīšanās situācijās
  5. Tā sauktajām binaurālajām funkcijām – saprašanai troksnī un skaņas lokalizācijai – ir nepieciešama abpusēja dzirde. Arī ausis tiek trenētas atsevišķi.

Turklāt daļa no rehabilitācijas ir arī norādījumi par to, kā rīkoties ar dzirdes aparātu un rūpēties par to. Stacionārās dzirdes rehabilitācijas gadījumā ir iespējams arī citu terapeitu, kā arī psihoterapeitu un sociālo darbinieku atbalsts. Turklāt tiek veicināta dzirdes traucējumu skarto personu sakaru veidošana.

Kur es varu atrast dzirdes apmācības piedāvājumus?

Būtībā var praktizēt jebkādu dzirdes sajūtu. Eksperti iesaka klausīšanās vingrinājumus veikt ikdienā. Strukturētas dzirdes terapijas laikā logopēdi novērtē attiecīgā lietotāja pašreizējo dzirdes stāvokli, parāda viņam un viņa praktizēšanās partneriem, kā turpināt vingrināties mājās, un nodrošina ar piemērotiem treniņu materiāliem.

Šeit varat sazināties ar mums un uzzināt vairāk par dzirdes rehabilitācijas un agrīnā atbalsta iespējām jūsu valstī. Turklāt dzirdes aparātu un dzirdes implantu ražotāji cita starpā piedāvā padomus un praktiskos materiālus, kā arī īpašas viedtālruņu, planšetdatoru un datoru lietotnes priekš praktizēšanās.


Kā labāk saprast vienam otru

Padomi un vienkārši nosacījumi labākai saziņai ar un bez dzirdes problēmām

Dažas situācijas, piemēram, saruna trokšņainā vidē, lielākās diskusiju grupās vai svešvalodā, var būt patiešām izaicinājums. Esam apkopojuši dažus principus, kā atvieglot saziņu ikdienas dzīvē.

Skolā klases telpā, birojā, dzīvojamā istabā vai citās koplietošanas telpās ir lietderīgi optimizēt telpas akustiku. Cietas, gludas sienas rada atstarošanos, tādējādi palielinot trokšņu līmeni un apgrūtinot sarunas. Sarunu situācijā palīdz vienkārši nosacījumi:

  • Samaziniet fona troksni: izslēdziet radio vai citas ierīces, aizveriet logus, sarunas laikā nelietojiet traukus utt.
  • Ja iespējams, pierakstiet vārdus, jaunos terminus, datumus un citu svarīgu informāciju.
  • Izmantojiet pieejamās papildu ierīces
  • Ļaujiet sarunu partnerim runāt un nepārtrauciet viens otru.
  • Skatieties uz cilvēku, ar kuru runājat, un neaizsedziet muti.
  • Pat tad, ja runa ir par emocionālām tēmām vai, ja kaut ko atkārtojat: nekliedziet un nepārspīlējiet!
  • Runājiet skaidri un ne pārāk ātri
  • Nerunājiet ar pilnu muti – izvairieties no košļāšanas runas laikā, tas attiecas arī uz košļājamo gumiju.
  • Neskaidrību gadījumā uzdodiet jautājumus vai atkārtojiet dzirdēto, lai pārliecinātos, ka sadzirdēts pareizi.

Runājiet skaidri

Kliegšana, kā arī monotona, mākslīga vai pārspīlēta izruna vēl vairāk apgrūtina runas izpratni. Būs labāk, ja jūs:

  • Runāsiet akurāti, precīzi un pilnos teikumos
  • Runāsiet dzīvu valodu, ar pilnu vokālo artikulāciju
  • Uzsvērsiet atslēgvārdus
  • Ieturēsiet skaidri sadzirdamas pauzes starp frāzēm un teikumiem

Ja centīsities izteikties skaidri, jūs automātiski runāsiet lēnāk un nedaudz skaļāk.

Uzdosiet jautājumus

Nevienam nepatīk “radīt problēmas” un kaitināt citus ar nemitīgiem jautājumiem. Tomēr nesaprašanās var nogurdināt abas sarunas puses. Tāpēc jautājumu uzdošana ir abu sarunu partneru interesēs:

  • Sakiet to vēlreiz / lēnāk, lūdzu!
  • Lūdzu, pasakiet to citādi!
  • Par ko ir runa? Dodiet man kādu norādījumu, lūdzu!
  • Nosauciet pa burtiem / uzrakstiet svarīgāko vārdu, lūdzu!

[1] Maurer, J. Gegenwärtiger Stand der Cochlea Implantatversorgung bei Erwachsenen und Kindern. HNO 57, 693–706 (2009). https://doi.org/10.1007/s00106-009-1959-3

[2] Zeh, R., Baumann, U. Stationäre Rehabilitationsmaßnahmen bei erwachsenen CI-Trägern; Ergebnisse in Abhängigkeit von der Dauer der Taubheit, Nutzungsdauer und Alter HNO 2015 · 63:557–576 (2015). https://doi.or/10.1007/s00106-015-0037-2