Saaukstēšanās ietekme uz dzirdi ar vai bez kohleārā implanta
Parasta saaukstēšanās arī var ietekmēt dzirdi gan cilvēkiem ar normālu dzirdi, gan dzirdes implantu lietotājiem. Ja saaukstēšanās laikā ausī rodas sāpes, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu!
Starpsezonu laikā saaukstēšanās un gripas infekcijas sastopamas biežāk, lai gan abi termini ir vienlīdz maldinoši. Saaukstēšanos patiesībā izraisa nevis aukstuma sajūta, bet gan vīruss. Novājināta imūnsistēma, kurā varētu būt nozīme arī aukstumam, palielina iespējamību saslimt ar šo slimību. Lai gan daži simptomi atgādina vieglu gripu, lielāko daļu saaukstēšanās slimību izraisa tā sauktie rinovīrusi. Koronavīrusu saimes vīrusi izraisa aptuveni desmit procentus no visām saaukstēšanās slimībām, un dažos gadījumos saaukstēšanos izraisa arī dažādi gripas vīrusi.
Vīrusi vai baktērijas var iekļūt vidusausī caur Eustahija kanālu. Iekaisums var izraisīt īslaicīgas dzirdes problēmas, bet dažos gadījumos arī pastāvīgas. Pat kohleāro implantu lietotājiem, kuriem implants apiet šo zonu un stimulē vidusausi, saaukstēšanās var ietekmēt dzirdes rezultātus vairākos veidos.
Saaukstēšanās un dzirde
Eustahija kanālafunkcija ir nodrošināt spiediena izlīdzināšanos starp hermētiski noslēgto vidusausi un ārējo gaisa spiedienu. Ja Eustahija kanāla pietūkums iekaisuma dēļ to padara neiespējamu, tas izraisa īslaicīgu dzirdes zudumu cilvēkiem ar normālu dzirdi vai dzirdes aparātu lietotājiem. Iekaisuma procesi vidusausī var ietekmēt arī vidusauss implantu lietotāju dzirdi.
Dažkārt hroniskas vidusauss infekcijas var izraisīt pat pastāvīgu dzirdes zudumu. Tas var novest pie kaula pārvades sistēmas, piemēram, ADHEAR, lietošanas vai kaula pārvades implantuizmantošanas. Pat ja tas tā nav, ilgstoši vai atkārtoti vidusauss iekaisumi var izraisīt runas attīstības problēmas bērniem. Ja saaukstēšanās vai gripai līdzīgas infekcijas laikā rodas sāpes ausīs, nekavējoties jāvēršas pie ārsta!
Lidošana, ja esat saaukstējies, var īslaicīgi ietekmēt dzirdi
Lidojumu laikā pacelšanās un nosēšanās laikā var rasties lielas spiediena izmaiņas. Vesela auss var kompensēt radušos spiediena starpību starp ārpasauli un vidusausi caur Eustahija kanālu. Zīdainim Jūs varat palīdzēt tikt ar to galā, dodot viņam dzert pacelšanās un nolaišanās laikā.
Tomēr, ja Eustahija kanāls ir pietūcis saaukstēšanās dēļ, tas var traucēt spiediena izlīdzināšanai. Sekas var būt dažādas – no spiediena sajūtas līdz sāpēm un dzirdes zudumam. Tas var saglabāties pat vairākas stundas vai dienas pēc nosēšanās. Tie, kuri, neraugoties uz smagu saaukstēšanos, nevar izvairīties no ceļošanas ar lidmašīnu, var lietot līdzekļus pret tūsku, piemēram, pastilas, pretklepus un deguna aerosolus ar ēteriskajām eļļām, kas var samazināt risku.
Saaukstēšanās var ietekmēt kohleāro implantu lietotāju dzirdi
Vidusauss un mastoīds, kas atrodas implanta korpusa tuvumā, parasti ir piepildīti ar gaisu. Tas nodrošina optimālu strāvas plūsmu, un tādējādi elektriskie impulsi var netraucēti iedarboties uz dzirdes nervu šūnām.
Ja vidusauss un mastoīds ir piepildīti ar dažādiem šķidrumiem, piemēram, ar sekrētu (saaukstēšanās) vai asinīm, elektriskā pretestība un strāvas plūsma var mainīties. No otras puses, iespējams, var rasties spiediens uz elektrodu un kohlejas iekšpusi ( nobīde 0,01 mm un mazāka). Tas jau ir pietiekami, lai mainītu subjektīvo dzirdes iespaidu vai, tā kā skaņa ir neatpazīstama, to bloķētu.
Šajā gadījumā parasti tiek veikta klasiska terapija ar deguna pilieniem. Vēl svarīgi: šķaudot nekad nevajadzētu aizspiest degunu. Un, protams, šādos brīžos šķaudiet elkonī, nevis plaukstā!
Ko vēl var iesākt pret saaukstēšanos?
Kopš Sars-CoV-2 uzliesmojuma dažās sabiedriskās vietās MNS vai FFP2 maskas ir obligātas. Tās ir efektīvas ne tikai pret koronavīrusiem, bet arī pret citām infekcijas slimībām, tostarp sezonālo saaukstēšanos un gripu.
Citos gadījumos palīdzēs arī parastie higiēnas pasākumi un vispārēja imūnsistēmas nostiprināšana. Piemēram, svaigi augļi un dārzeņi, saule un kustības svaigā gaisā.
Uztura bagātinātāju, piemēram, vitamīnu lietošana nekaitē, taču nav arī zinātnisku pierādījumu par to lietderību. Izņemot gadījumus, kad jums ir specifisks vitamīnu deficīta sindroms, bet šādi deficīti ir ļoti reti sastopami.
Ja saaukstēšanās tomēr gadās, ir dažādas metodes, kā pret to cīnīties. Akūtas saaukstēšanās gadījumā simptomu mazināšanai var izmantot mājas atrodamos ārstniecības līdzekļus un parastās zāles. Arī šajā gadījumā noder viss, kas stiprina organisma imūnsistēmu, tostarp gultas režīms un pietiekams miegs. Un tikai bakteriāla iekaisuma gadījumā terapijai var saprātīgi pievienot antibiotikas.
