Kurlums vienā pusē otosklerozes dēļ — abpusēja dzirde, pateicoties kohleārajam implantam

18 gadus Kristiāns Fogts (Christian Vogt) dzirdēja ļoti maz vai neko ar vienu ausi: “It kā manas ausis būtu aizbāztas.” 2025. gada sākumā viņš atguva dzirdi ar kohleāro implantu.
“Jampadracis man iesākās jau 2006. gadā,” atceras Kristiāns Fogts.

Braukšanas laikā Kristiānam, kuram tobrīd bija 31 gads, pēkšņi radās iespaids, ka viņš ar labo ausi neko nevar dzirdēt. "Bija tā, it kā kāds būtu iebāzis ausī aizbāzni, un tas arī viss." Lai gan armijas ārsts jau bija konstatējis dzirdes zudumu vienā pusē iesaukuma medicīniskās pārbaudes laikā, viņš klasificēja Fogtu kā "piemērots dienestam ar nelieliem ierobežojumiem" un nesniedza nekādus turpmākus ieteikumus. Tā kā Fogts nemanīja nekādas problēmas ne sava militārā dienesta laikā, ne ikdienas dzīvē, viņš to tā arī atstāja.

Tad, 2006. gadā, pēkšņi pazuda dzirde labajā ausī - tieši brauciena ar automašīnu vidū. Kad, pretēji visām cerībām, viņa dzirde neatgriezās iepriekšējā līmenī, Lejasaustrijas iedzīvotājs konsultējās ar LOR speciālistu un vēlāk ar specializētu klīniku. Bet ar tikai divdesmit procentiem atlikušo dzirdi labajā ausī un veselīgu kreiso ausi eksperti tajā laikā nevarēja viņam palīdzēt. "Iespējams, tā bija neliela nolaidība no manas puses," viņš atzīst, jo kopš tā laika viņam nācies sadzīvot ar ievērojamiem ierobežojumiem ikdienas dzīvē.

KI lietotājam Kristianam Fogtam ir tikai pateicības vārdi St Pölten universitātes slimnīcas komandai, kas rūpējas par viņu un viņa KI ausi. ©Eva Kola

"Cilvēkiem ar normālu dzirdi to ir grūti saprast!"

Fogts īpaši cieta no pastāvīgas spiediena sajūtas ausī. "Bija sajūta, ka ausī ir aizbāznis, kuru vajag izvilkt ārā, lai tu varētu atkal dzirdēt." Dažreiz viņa vēlme "atbrīvot" ausi bija tik spēcīga, ka, kā viņšsaka, "es būtu varējis ņemt dakšiņu un iedurt to savā ausī."

"Vienmēr bija īpaši grūti, kad bija daudz fona trokšņa," viņš atceras daudzas neērtas situācijas. "Vai arī tad, kad kāds runāja ar mani no labās puses un es vienkārši viņu nesadzirdēju. Protams, viņš nodomāja, ka es ignorēju — galu galā man uz pieres nav uzrakstīts, ka ar vienu ausi esmu kurls."

Viņš stāsta par "zināmiem berzes avotiem" ģimenē — piemēram, kad vēlamais TV skaļuma līmenis vakarā krasi atšķīrās, vai kad viņa sieva ko noteica pārāk klusi vai garāmejot. "Es bieži biju vīlies un teicu: "Jūs ļoti labi zināt, ka es to nevaru saprast!", viņš atzīst, un piebilst: "Protams, cilvēki visu laiku aizmirst, bet tas joprojām mani kaitina." Draugu lokā Fogts kļuva arvien rezervētāks: "Tu nekad nezini, kā iesaistīties, kad vienkārši nevari saprast, ko citi sakai." Viņš nevēlējās, lai cilvēki turpina atkārtoties: "Visi bija saprotoši, bet tas joprojām mani traucēja. Tā dēļ es jutos atstumts." Tomēr viņš to izturēja 16 gadus, nemeklējot turpmāku palīdzību: "Es sev teicu, ka jums to vienkārši nāksiespieņemt."

"Man ir par 70% augstāka dzīves kvalitāte ar KI!"

Tikai tad, kad pēc vairāk nekā desmit ar pusi gadiem Fogtam radās iespaids, ka viņa dzirde kopumā lēnām pasliktinās, viņš vērsās pie dzirdes aparāta akustiķa. Izmeklējumi tur un pie LOR ārsta parādīja, ka viņš cieš no progresējošas otosklerozes - slimības ar pārmērīgu audu augšanu, kas parasti arī pasliktina auss darbību. Kad stapedektomijas operācija, kas bija paredzēta, lai aizstātu pārkaulotu struktūru ar piemērotu vidusauss protēzi, nebija veiksmīga, ārsti ieteica kohleāro implantu (KI).

KI sistēma pārvērš skaņu elektriskos signālos, kas stimulē dzirdes nervu, tādējādi aizstājot vidējās un iekšējās auss funkciju. Lejasaustrietis joprojām spilgti atceras savas KI sistēmas aktivizēšanu St. Pölten Universitātes slimnīcā: "No paša pirmā brīža es atkal dzirdēju skaņas. Tas manu dzīvi padarīja daudz vieglāku!" Lai gan pagāja kāds laiks, līdz viņš varēja saprast runu ar KI, viņam uzreiz bija skaidrs: "Tikai tas, ka spiediena sajūta manā labajā ausī pazuda, jo tā atkal saņēma skaņu — tas vien būtu pietiekams iemesls, lai es valkātu ierīci visas dienas garumā."

"Es tagad varu arī reaģēt, kad kāds uzrunā mani no labās puses," saka aizrautīgais triatlēts. Viņš trenējas 12 līdz 14 stundas nedēļā - brauc ar velosipēdu vismaz divas stundas un katru dienu stundu skrien. KI palīdz viņam treniņa laikā: "Braucot, es izmantoju AirPod kreisajā pusē, lai klausītos mūziku. "Es nevarēju dzirdēt mašīnas, kas tuvojas no aizmugures." Viņš mēdza skriet pa ceļa kreiso pusi, lai redzētu tuvojošos satiksmi. "Bet tas aizvien vēl nebija pilnīgi droši. Tagad es nēsāju runas procesoru labajā pusē. Es klausos mūziku kreisajā pusē un ar labo es dzirdu, kad tuvojas mašīna. Tas ir svarīgi!"

"KI lietotāji nav jāžēlo!"

Pašreizējās KI sistēmas sastāv no implanta un ārēji nēsājama audio procesora. Tas ir kā dzirdes aparāts un atrodas uz vai tieši virs auss. Ja lietotāji valkā īsus matus, vai tāpat kā triatlonistam Fogtam, vispār nav matu, procesors ir skaidri redzams. Tas netraucē apmierinātajam KI lietotājam: "Daži cilvēki uz to noskatās, bet tikai ļoti reti kāds ar mani par to runā. Un es noteikti neesmu nekāds nabadziņš ar KI: valkājot to, es saņemu krietnu daļu no dzīves kvalitātes atpakaļ!"

Fogtam joprojām nākas lūgt cilvēkiem laiku pa laikam atkārtot. "Bet, ja jūs, tāpat kā es, 16 gadus neesat dzirdējuši gandrīz neko un divus gadus bijāt pilnīgi kurli, jūs nevarat cerēt, ka vienā naktī atgūsiet tādu pašu dzirdi kā pirms tam," viņš pārliecināti saka. "Sākumā tu uztver tikai skaņas." Izpratne attīstās pakāpeniski. "Tev jāieliek savs ķermenis, nervi un smadzenes, lai visu apgūtu no jauna." Pagaidām viņš joprojām izvēlas izmantot savu AirPod dzirdošajā ausī mūzikai. "Bet es patiešām gaidu to brīdi, kad varēšu skriet bez AirPod un straumēt mūziku tieši uz savu KI procesoru!"