{"id":32496,"date":"2026-03-27T09:30:25","date_gmt":"2026-03-27T09:30:25","guid":{"rendered":"https:\/\/lifelonghearing.com\/lv\/?p=32496"},"modified":"2026-03-27T09:31:04","modified_gmt":"2026-03-27T09:31:04","slug":"dzirdes-zudums-un-demence-laba-dzirde-aizsarga-atminu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/lifelonghearing.com\/lv\/dzirdes-zudums-un-demence-laba-dzirde-aizsarga-atminu\/","title":{"rendered":"Dzirdes zudums un demence: laba dzirde aizsarg\u0101 atmi\u0146u"},"content":{"rendered":"

Dzirdes apar\u0101ts un dzirdes implants samazina demences risku<\/h1><\/div>

Dzirdes zudums ietekm\u0113 ne tikai komunik\u0101ciju, bet ar\u012b gar\u012bgo vesel\u012bbu. Tas ir bie\u017ei vien nepietiekami nov\u0113rt\u0113ts neirokognit\u012bvo slim\u012bbu riska faktors. Maij\u0101, Prim. Dr. Tomass Keincels (Thomas Keintzel) apsprieda \u0161o svar\u012bgo t\u0113mu “Mit allen Sinnen” zin\u0101\u0161anu forum\u0101 \u201cKlinikum Wels-Grieskirchen\u201d.<\/strong>
\nEva Kola (Eva Kohl)<\/em><\/p>\n<\/div>

<\/div>
<\/span><\/div>
<\/div>

Saikne starp dzirdes zudumu un demenci<\/h3>\n

No 300 l\u012bdz 400 dal\u012bbniekiem sekoja prezent\u0101cij\u0101m \"Mit allen Sinnen\" forum\u0101 \u201cKlinikum Wels-Grieskirchen\u201d. Speci\u0101listi dal\u012bj\u0101s atzi\u0146\u0101s par past\u0101v\u012bgu klepu, bie\u017ei sastopam\u0101m acu slim\u012bb\u0101m, smagu \u0101das slim\u012bbu profilaksi un \u0101rst\u0113\u0161anu, k\u0101 ar\u012b par saikni starp dzirdes sp\u0113ju un demenci. Jaut\u0101jumu un atbil\u017eu sesij\u0101 uzman\u012bba tika piev\u0113rsta dzirdes zudumam. K\u0101 apkopoja kl\u012bnikas Ausu, deguna un r\u012bkles slim\u012bbu noda\u013cas vad\u012bt\u0101js Dr. Tomass Keincels, vairums jaut\u0101jumu bija no cilv\u0113kiem, \"kuri pa\u0161i cie\u0161 no dzirdes zuduma un ir neapmierin\u0101ti ar savu pa\u0161reiz\u0113jo dzirdes apr\u016bpi.\"<\/p>\n

Dzirde un dom\u0101\u0161ana ir cie\u0161i saist\u012btas<\/h3>\n

Jau p\u0113c pirmajiem v\u0101rdiem daudzi no aptauj\u0101tajiem saprata, ka dzirdes zuduma d\u0113\u013c vi\u0146iem jau ir s\u0101ku\u0161\u0101s zin\u0101mas kognit\u012bvas p\u0101rmai\u0146as. Dzirdes apstr\u0101de un neirokognit\u012bv\u0101s funkcijas ir cie\u0161i saist\u012btas. Izmai\u0146as kognit\u012bv\u0101s ska\u0146as apstr\u0101d\u0113 v\u0113l nav demence, bet t\u0101s var izrais\u012bt demenci vai b\u016bt pirm\u0101 t\u0101s paz\u012bme. Daudzi p\u0113t\u012bjumi liecina, ka past\u0101v savstarp\u0113ja ietekme starp dzirdes zudumu un demenci.<\/p>\n

Agr\u012bna dzirdes apr\u016bpe aizsarg\u0101 smadzenes<\/h3>\n

K\u0101 skaidro Dr. Keincels, neirokognit\u012bv\u0101s izmai\u0146as var noteikt, izmantojot att\u0113lveido\u0161anas diagnostiku: \"Hippocampus<\/em> samazin\u0101s apjoms.\" Tas attiecas gan uz viegliem kognit\u012bviem trauc\u0113jumiem, gan uz piln\u012bgu demenci. Ar agr\u012bnu dzirdes apr\u016bpi, piem\u0113ram, izmantojot dzirdes apar\u0101tus vai kohle\u0101ros implantus, var stabiliz\u0113t kognit\u012bv\u0101s sp\u0113jas un samazin\u0101t demences risku.<\/p>\n

Dz\u012bves kvalit\u0101te gados vec\u0101kiem cilv\u0113kiem<\/h3>\n

\"PVO Glob\u0101l\u0101 slim\u012bbu sloga p\u0113t\u012bjum\u0101 tika konstat\u0113ts, ka gan dzirdes zudums, gan demence ir viena no noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m slim\u012bb\u0101m att\u012bst\u012btaj\u0101s valst\u012bs, kas noved pie smagiem dz\u012bves kvalit\u0101tes ierobe\u017eojumiem,\" zi\u0146o Keincels. LOR speci\u0101lists ir \u012bpa\u0161i ieinteres\u0113ts visu vecumu v\u0101jdzird\u012bgu pacientu apr\u016bp\u0113 un tiek uzskat\u012bts par speci\u0101listu implantu dzirdes jom\u0101.<\/p>\n

Saska\u0146\u0101 ar Austrijas Vesel\u012bbas ministrijas datiem Austrij\u0101 aptuveni 130 000 l\u012bdz 150 000 cilv\u0113ku pa\u0161laik dz\u012bvo ar demenci, un \u0161\u012b tendence ir \u013coti strauja. \"Sagaid\u0101ms, ka l\u012bdz 2050. gadam \u0161is skaitlis dubultosies,\" skaidro Keincels, minot iedz\u012bvot\u0101ju noveco\u0161anu k\u0101 galveno iemeslu \u0161ai tendencei.<\/p>\n

Demences riska faktori un k\u0101p\u0113c dzirde ir da\u013ca no t\u0101s<\/h3>\n

Prim\u0101r\u0101 demence att\u012bst\u0101s tie\u0161i nervu \u0161\u016bnu boj\u0101ejas rezult\u0101t\u0101. Savuk\u0101rt sekund\u0101ro demenci izraisa ietekme uz vidi vai citas slim\u012bbas. Lancet<\/em> 2024. gada zi\u0146ojum\u0101 ir noteikti 14 zin\u0101tniski pier\u0101d\u012bti riska faktori, tostarp dzirdes zudums. Keincels uzsver: \"M\u016bsu var\u0101 ir ar\u012b akt\u012bvi aizsarg\u0101t m\u016bsu smadzenes.\" Regul\u0101ri dzirdes testi un agr\u012bna \u0101rst\u0113\u0161ana iev\u0113rojami samazina dzirdes zuduma un demences risku.<\/p>\n

Dzirdes zudums: vair\u0101k nek\u0101 apgr\u016btino\u0161s vecuma st\u0101voklis<\/h3>\n

\"Dzirdi un uztveri nevar apl\u016bkot atsevi\u0161\u0137i. Pat ne jaunie\u0161iem,\" nor\u0101da Dr. Keincels. P\u0113t\u012bjumi liecina, ka cilv\u0113kiem ar ne\u0101rst\u0113tu dzirdes zudumu ir iev\u0113rojami paaugstin\u0101ts demences risks. S\u0101kot no 60 gadu vecuma, dzirdes veiktsp\u0113ja katru gadu samazin\u0101s par aptuveni vienu decibelu. Tas skar 30% iedz\u012bvot\u0101ju vecum\u0101 no 60 l\u012bdz 70 gadiem un iev\u0113rojami vair\u0101k iedz\u012bvot\u0101ju vecum\u0101 virs 70 gadiem. Vecums ietekm\u0113 ne tikai ausis, bet ar\u012b centr\u0101lo dzirdes apstr\u0101di smadzen\u0113s, kas ir b\u016btisks faktors dzirdes zudumam un demencei.<\/p>\n

Dzirdes implanti, lai saglab\u0101tu gar\u012bgo vesel\u012bbu<\/h3>\n

\"Akustiskie stimuli uztur smadzenes akt\u012bvas. Ja to tr\u016bkst, tas s\u0101k \u0101tr\u0101k sabrukt,\" br\u012bdina Keincels. Dzirdes apar\u0101ti vai kohle\u0101rie implanti kop\u0101 ar pareizo dzirdes apm\u0101c\u012bbu var pal\u0113nin\u0101t neirokognit\u012bvo sp\u0113ju samazin\u0101\u0161anos. Prakses piem\u0113ri par\u0101d\u012bja, ka gados vec\u0101ks pacients p\u0113c implant\u0101cijas piedz\u012bvoja remisiju, kas par\u0101da, ka dzirdes apr\u016bpe var nov\u0113rst demenci, jo \u012bpa\u0161i, ja t\u0101 notiek agr\u012bn\u0101 stadij\u0101.<\/p>\n

Agr\u012bna diagnoze, pateicoties divk\u0101r\u0161am skr\u012bningam<\/h3>\n

Dzirdes zudums un demence uzr\u0101da l\u012bdz\u012bgus simptomus: soci\u0101lo abstinenci, l\u0113nu dom\u0101\u0161anu, bie\u017eu jaut\u0101jumu atk\u0101rto\u0161anos. T\u0101p\u0113c Keincels iesaka papildu kognit\u012bvo skr\u012bningu dzirdes probl\u0113mu gad\u012bjum\u0101. Ar \u012bpa\u0161o O-DEM testu j\u016bs varat atkl\u0101t demenci agr\u012bn\u0101 stadij\u0101. T\u0101d\u0101 veid\u0101 var uzs\u0101kt efekt\u012bvu \u0101rst\u0113\u0161anu un pal\u0113nin\u0101t gar\u012bg\u0101s vesel\u012bbas pasliktin\u0101\u0161anos.<\/p>\n

Jau 2014. gad\u0101 ASV p\u0113tnieki[1]<\/a><\/sup> atkl\u0101ja \u0161\u0101das sakar\u012bbas.<\/p>\n