Mammas pie ekr\u0101na pavad\u012bt\u0101 laika ietekme uz b\u0113rnu runas att\u012bst\u012bbu<\/h1><\/div>Mazu b\u0113rnu mammu p\u0101rm\u0113r\u012bga viedt\u0101lru\u0146u un citu iek\u0101rtu lieto\u0161ana cita starp\u0101 var pasliktin\u0101t skarto b\u0113rnu lingvistisko un komunikat\u012bvo att\u012bst\u012bbu.<\/strong><\/p>\n<\/div>![](\"https:\/\/lifelonghearing.com\/lv\/wp-content\/uploads\/sites\/11\/2022\/11\/generationsocialmedia_featured-1200x559-1.jpg\" "\\"generationsocialmedia_featured-1200×559\\"")
<\/span><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>Agr\u0101k tas bija tikai televizors, bet \u0161odien ir neskait\u0101mi daudz ier\u012b\u010du, kas m\u016bs pavada visur un vienm\u0113r, tostarp viedt\u0101lru\u0146i. Daudzi vec\u0101ki s\u016bdzas par to, ka vi\u0146u b\u0113rni p\u0101rm\u0113r\u012bgi lieto soci\u0101los pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cus, bet daudzi no vi\u0146iem ne\u0146em v\u0113r\u0101 savu lomu \u0161aj\u0101 proces\u0101.<\/p>\n
B\u0113rni v\u0113ro savus vec\u0101kus un redz, ka tie nepiev\u0113r\u0161 uzman\u012bbu l\u012bdzcilv\u0113kiem, apk\u0101rt\u0113jai videi, laikrakstiem vai gr\u0101mat\u0101m. T\u0101 viet\u0101 pieaugu\u0161ie bie\u017ei piev\u0113r\u0161 savu uzman\u012bbu elektroniskaj\u0101m ier\u012bc\u0113m sal\u012bdzino\u0161i ilgu laiku, pat b\u0113rnu vai z\u012bdai\u0146u pieskat\u012b\u0161anas laik\u0101.<\/p>\n
Nesen Somij\u0101 veikts p\u0113t\u012bjums liecina, ka p\u0101rm\u0113r\u012bga elektronisko mediju lieto\u0161ana cita starp\u0101 kav\u0113 ar\u012b vi\u0146u apr\u016bp\u0113 eso\u0161o b\u0113rnu valodas un komunik\u0101cijas att\u012bst\u012bbu. \u0160aj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 tika p\u0113t\u012bti b\u0113rni bez dzirdes trauc\u0113jumiem un \u012bpa\u0161\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Iesp\u0113jamo ietekmi uz b\u0113rniem ar dzirdes trauc\u0113jumiem, kuriem ir liel\u0101ka vajadz\u012bba p\u0113c atbalsta valodas un komunik\u0101cijas jom\u0101, var tikai pie\u0146emt.<\/p>\n
Zin\u0101tniskie dati par mobilo t\u0101lru\u0146u lieto\u0161anas kait\u012bgo ietekmi<\/h2>\n
Ir veikti daudzi p\u0113t\u012bjumi par mediju \u013caunpr\u0101t\u012bgas izmanto\u0161anas ietekmi uz b\u0113rniem un pusaud\u017eiem. 2022. gada maij\u0101 Zalcburg\u0101 notiku\u0161aj\u0101 Eiropas Runas un Valodas Trauc\u0113jumu Biedr\u012bbas ESLA kongres\u0101 ma\u0123istre R\u012bka Mustonena (Riikka Mustonen) un vi\u0146as kol\u0113\u0123i no Helsinku Psiholo\u0123ijas un Logop\u0113dijas universit\u0101tes prezent\u0113ja p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tus, kas liecina, ka ar\u012b mazu b\u0113rnu vec\u0101kiem vajadz\u0113tu p\u0113c iesp\u0113jas sa\u012bsin\u0101t savu pie ekr\u0101na pavad\u012bto laiku!<\/p>\n
Somijas dati par\u0101da sekojo\u0161o: \u201cJa m\u0101te daudz laika pavada pie viedt\u0101lru\u0146a, plan\u0161etdatora, datora vai televizora, b\u0113rna v\u0101rdu kr\u0101jums ir maz\u0101ks un valodas prasmes kopum\u0101 ir slikt\u0101kas. Tam ir divi iemesli: pirmk\u0101rt, laiks, kas pavad\u012bts pie ekr\u0101na, samazina laiku, ko b\u0113rns var piedal\u012bties m\u0101tes dz\u012bv\u0113. Otrk\u0101rt, m\u0101tei ir maz\u0101k iesp\u0113ju run\u0101t ar b\u0113rnu par da\u017e\u0101d\u0101m vi\u0146u interes\u0113jo\u0161\u0101m t\u0113m\u0101m.<\/p>\n
\u201c\u0160aj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 m\u0113s iek\u013c\u0101v\u0101m tikai m\u0101tes. Ta\u010du b\u016btu \u013coti interesanti izp\u0113t\u012bt ar\u012b t\u0113vu ekr\u0101na laika ietekmi,\u201d nor\u0101da Mustonena.<\/p>\n
\u201cTehnoference\u201d \u2013 jauna par\u0101d\u012bba<\/h2>\n
Pat pirms viedt\u0101lru\u0146u un plan\u0161etdatoru izplat\u012bbas bija vec\u0101ki, kuri ar b\u0113rniem pavad\u012bja tikai nedaudz laika un p\u0101rsvar\u0101 to dar\u012bja k\u0101 sekund\u0101ru aktivit\u0101ti. \u201cTa\u010du mobilos t\u0101lru\u0146us ir \u012bpa\u0161i viegli visu laiku n\u0113s\u0101t l\u012bdzi. Un visu var dar\u012bt tie\u0161saist\u0113: no zi\u0146u las\u012b\u0161anas l\u012bdz iepirk\u0161an\u0101s iesp\u0113j\u0101m,\u201d piebilst zin\u0101tnieki. \u201cTurkl\u0101t b\u0113rns parasti neredz, ko m\u0101te dara telefon\u0101 \u2013 vai vi\u0146a lasa av\u012bzes, vai p\u0113ta \u0113diena recepti. T\u0101d\u0113j\u0101di t\u0101lrunis atst\u0101j b\u0113rnu mal\u0101 k\u0101 sve\u0161inieku vair\u0101k nek\u0101 citas aktivit\u0101tes vi\u0146as dz\u012bv\u0113.\u201d<\/p>\n
K\u0101das darb\u012bbas p\u0101rtrauk\u0161anu, izmantojot komunik\u0101ciju tehnolo\u0123ijas, sauc par tehnoferenci. Piem\u0113ram, br\u012bdis, kad vec\u0101ks sp\u0113l\u0113jas ar b\u0113rnu un p\u0113k\u0161\u0146i paskat\u0101s uz t\u0101lruni. K\u0101da tehnolo\u0123iju pieg\u0101d\u0101t\u0101ja veikts starptautisks p\u0113t\u012bjums, kur\u0101 piedal\u012bj\u0101s vair\u0101k nek\u0101 6000 b\u0113rnu vecum\u0101 no 8 l\u012bdz 13 gadiem, liecina, ka vair\u0101k nek\u0101 tre\u0161da\u013ca b\u0113rnu j\u016btas mazsvar\u012bgi, ja vec\u0101ki malt\u012btes vai sarunas laik\u0101 sniedzas p\u0113c mobil\u0101 t\u0101lru\u0146a. Ietekme uz gar\u012bgo labkl\u0101j\u012bbu un b\u0113rna att\u012bst\u012bbu, tostarp valodas att\u012bst\u012bbu, ir ac\u012bmredzama.<\/p>\n
Paredzams, ka \u0161is efekts b\u016bs v\u0113l ac\u012bmredzam\u0101ks b\u0113rniem ar dzirdes trauc\u0113jumiem.<\/h2>\n
B\u0113rniem, kuri piedal\u012bj\u0101s Somij\u0101 veiktaj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101, nebija dzirdes trauc\u0113jumu, vi\u0146i bija norm\u0101li att\u012bst\u012bti un ne ar ko neizc\u0113l\u0101s. \u201cB\u0113rniem ar dzirdes trauc\u0113jumiem tehnoference un ar to saist\u012btais p\u0113k\u0161\u0146ais mijiedarb\u012bbas p\u0101rtraukums var b\u016bt v\u0113l kait\u012bg\u0101ks, jo vi\u0146iem ir nepiecie\u0161ams acu kontakts un vair\u0101k laika komunik\u0101cijai. B\u0113rniem, kuriem ir nepiecie\u0161ams iedro\u0161in\u0101jums komunic\u0113t, \u012bpa\u0161i noder\u012bgi ir pieaugu\u0161ie, kas vi\u0146u kop\u0101 b\u016b\u0161anas laik\u0101 tur ekr\u0101na ier\u012bces t\u0101lu prom.\u201d<\/p>\n
P\u0113t\u012bjum\u0101 tika apl\u016bkots ne tikai laiks, ko m\u0101te pavad\u012bja pie ekr\u0101na izklaides un sazi\u0146as nol\u016bk\u0101, bet ar\u012b darba, m\u0101c\u012bbu vai tie\u0161saistes iepirk\u0161an\u0101s vajadz\u012bb\u0101m. \u201cEs nedom\u0101ju, ka no b\u0113rna viedok\u013ca lieto\u0161anas m\u0113r\u0137im ir noz\u012bme,\u201d skaidro Mustonena. Vi\u0146a ar\u012b uzsver, ka viens no vec\u0101kiem parasti tik un t\u0101 ir darb\u0101 un t\u0101p\u0113c ir promb\u016btn\u0113. \u201cNo otras puses, vec\u0101ki var p\u0101rbaud\u012bt ar darbu saist\u012btus e-pastus t\u0101lrun\u012b, pat sp\u0113l\u0113joties ar b\u0113rnu. T\u0101p\u0113c m\u0113s v\u0113l\u0113j\u0101mies izp\u0113t\u012bt kop\u0113j\u0101 ekr\u0101na laika ietekmi, jo to ne vienm\u0113r ir viegli no\u0161\u0137irt.\u201d<\/p>\n
\u0160is p\u0113t\u012bjums ir da\u013ca no pla\u0161\u0101ka p\u0113t\u012bjuma par b\u0113rnu komunik\u0101cijas prasmju att\u012bst\u012bbu. Tika analiz\u0113ti dati par 159 m\u0101t\u0113m un vi\u0146u b\u0113rniem vecum\u0101 no divarpus l\u012bdz \u010detriem gadiem.<\/p>\n
Mazu b\u0113rnu mammu p\u0101rm\u0113r\u012bga viedt\u0101lru\u0146u un citu iek\u0101rtu lieto\u0161ana cita starp\u0101 var pasliktin\u0101t skarto b\u0113rnu lingvistisko un komunikat\u012bvo att\u012bst\u012bbu.<\/strong><\/p>\n<\/div> Agr\u0101k tas bija tikai televizors, bet \u0161odien ir neskait\u0101mi daudz ier\u012b\u010du, kas m\u016bs pavada visur un vienm\u0113r, tostarp viedt\u0101lru\u0146i. Daudzi vec\u0101ki s\u016bdzas par to, ka vi\u0146u b\u0113rni p\u0101rm\u0113r\u012bgi lieto soci\u0101los pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cus, bet daudzi no vi\u0146iem ne\u0146em v\u0113r\u0101 savu lomu \u0161aj\u0101 proces\u0101.<\/p>\n B\u0113rni v\u0113ro savus vec\u0101kus un redz, ka tie nepiev\u0113r\u0161 uzman\u012bbu l\u012bdzcilv\u0113kiem, apk\u0101rt\u0113jai videi, laikrakstiem vai gr\u0101mat\u0101m. T\u0101 viet\u0101 pieaugu\u0161ie bie\u017ei piev\u0113r\u0161 savu uzman\u012bbu elektroniskaj\u0101m ier\u012bc\u0113m sal\u012bdzino\u0161i ilgu laiku, pat b\u0113rnu vai z\u012bdai\u0146u pieskat\u012b\u0161anas laik\u0101.<\/p>\n Nesen Somij\u0101 veikts p\u0113t\u012bjums liecina, ka p\u0101rm\u0113r\u012bga elektronisko mediju lieto\u0161ana cita starp\u0101 kav\u0113 ar\u012b vi\u0146u apr\u016bp\u0113 eso\u0161o b\u0113rnu valodas un komunik\u0101cijas att\u012bst\u012bbu. \u0160aj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 tika p\u0113t\u012bti b\u0113rni bez dzirdes trauc\u0113jumiem un \u012bpa\u0161\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Iesp\u0113jamo ietekmi uz b\u0113rniem ar dzirdes trauc\u0113jumiem, kuriem ir liel\u0101ka vajadz\u012bba p\u0113c atbalsta valodas un komunik\u0101cijas jom\u0101, var tikai pie\u0146emt.<\/p>\n Ir veikti daudzi p\u0113t\u012bjumi par mediju \u013caunpr\u0101t\u012bgas izmanto\u0161anas ietekmi uz b\u0113rniem un pusaud\u017eiem. 2022. gada maij\u0101 Zalcburg\u0101 notiku\u0161aj\u0101 Eiropas Runas un Valodas Trauc\u0113jumu Biedr\u012bbas ESLA kongres\u0101 ma\u0123istre R\u012bka Mustonena (Riikka Mustonen) un vi\u0146as kol\u0113\u0123i no Helsinku Psiholo\u0123ijas un Logop\u0113dijas universit\u0101tes prezent\u0113ja p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tus, kas liecina, ka ar\u012b mazu b\u0113rnu vec\u0101kiem vajadz\u0113tu p\u0113c iesp\u0113jas sa\u012bsin\u0101t savu pie ekr\u0101na pavad\u012bto laiku!<\/p>\n Somijas dati par\u0101da sekojo\u0161o: \u201cJa m\u0101te daudz laika pavada pie viedt\u0101lru\u0146a, plan\u0161etdatora, datora vai televizora, b\u0113rna v\u0101rdu kr\u0101jums ir maz\u0101ks un valodas prasmes kopum\u0101 ir slikt\u0101kas. Tam ir divi iemesli: pirmk\u0101rt, laiks, kas pavad\u012bts pie ekr\u0101na, samazina laiku, ko b\u0113rns var piedal\u012bties m\u0101tes dz\u012bv\u0113. Otrk\u0101rt, m\u0101tei ir maz\u0101k iesp\u0113ju run\u0101t ar b\u0113rnu par da\u017e\u0101d\u0101m vi\u0146u interes\u0113jo\u0161\u0101m t\u0113m\u0101m.<\/p>\n \u201c\u0160aj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 m\u0113s iek\u013c\u0101v\u0101m tikai m\u0101tes. Ta\u010du b\u016btu \u013coti interesanti izp\u0113t\u012bt ar\u012b t\u0113vu ekr\u0101na laika ietekmi,\u201d nor\u0101da Mustonena.<\/p>\n Pat pirms viedt\u0101lru\u0146u un plan\u0161etdatoru izplat\u012bbas bija vec\u0101ki, kuri ar b\u0113rniem pavad\u012bja tikai nedaudz laika un p\u0101rsvar\u0101 to dar\u012bja k\u0101 sekund\u0101ru aktivit\u0101ti. \u201cTa\u010du mobilos t\u0101lru\u0146us ir \u012bpa\u0161i viegli visu laiku n\u0113s\u0101t l\u012bdzi. Un visu var dar\u012bt tie\u0161saist\u0113: no zi\u0146u las\u012b\u0161anas l\u012bdz iepirk\u0161an\u0101s iesp\u0113j\u0101m,\u201d piebilst zin\u0101tnieki. \u201cTurkl\u0101t b\u0113rns parasti neredz, ko m\u0101te dara telefon\u0101 \u2013 vai vi\u0146a lasa av\u012bzes, vai p\u0113ta \u0113diena recepti. T\u0101d\u0113j\u0101di t\u0101lrunis atst\u0101j b\u0113rnu mal\u0101 k\u0101 sve\u0161inieku vair\u0101k nek\u0101 citas aktivit\u0101tes vi\u0146as dz\u012bv\u0113.\u201d<\/p>\n K\u0101das darb\u012bbas p\u0101rtrauk\u0161anu, izmantojot komunik\u0101ciju tehnolo\u0123ijas, sauc par tehnoferenci. Piem\u0113ram, br\u012bdis, kad vec\u0101ks sp\u0113l\u0113jas ar b\u0113rnu un p\u0113k\u0161\u0146i paskat\u0101s uz t\u0101lruni. K\u0101da tehnolo\u0123iju pieg\u0101d\u0101t\u0101ja veikts starptautisks p\u0113t\u012bjums, kur\u0101 piedal\u012bj\u0101s vair\u0101k nek\u0101 6000 b\u0113rnu vecum\u0101 no 8 l\u012bdz 13 gadiem, liecina, ka vair\u0101k nek\u0101 tre\u0161da\u013ca b\u0113rnu j\u016btas mazsvar\u012bgi, ja vec\u0101ki malt\u012btes vai sarunas laik\u0101 sniedzas p\u0113c mobil\u0101 t\u0101lru\u0146a. Ietekme uz gar\u012bgo labkl\u0101j\u012bbu un b\u0113rna att\u012bst\u012bbu, tostarp valodas att\u012bst\u012bbu, ir ac\u012bmredzama.<\/p>\n B\u0113rniem, kuri piedal\u012bj\u0101s Somij\u0101 veiktaj\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101, nebija dzirdes trauc\u0113jumu, vi\u0146i bija norm\u0101li att\u012bst\u012bti un ne ar ko neizc\u0113l\u0101s. \u201cB\u0113rniem ar dzirdes trauc\u0113jumiem tehnoference un ar to saist\u012btais p\u0113k\u0161\u0146ais mijiedarb\u012bbas p\u0101rtraukums var b\u016bt v\u0113l kait\u012bg\u0101ks, jo vi\u0146iem ir nepiecie\u0161ams acu kontakts un vair\u0101k laika komunik\u0101cijai. B\u0113rniem, kuriem ir nepiecie\u0161ams iedro\u0161in\u0101jums komunic\u0113t, \u012bpa\u0161i noder\u012bgi ir pieaugu\u0161ie, kas vi\u0146u kop\u0101 b\u016b\u0161anas laik\u0101 tur ekr\u0101na ier\u012bces t\u0101lu prom.\u201d<\/p>\n P\u0113t\u012bjum\u0101 tika apl\u016bkots ne tikai laiks, ko m\u0101te pavad\u012bja pie ekr\u0101na izklaides un sazi\u0146as nol\u016bk\u0101, bet ar\u012b darba, m\u0101c\u012bbu vai tie\u0161saistes iepirk\u0161an\u0101s vajadz\u012bb\u0101m. \u201cEs nedom\u0101ju, ka no b\u0113rna viedok\u013ca lieto\u0161anas m\u0113r\u0137im ir noz\u012bme,\u201d skaidro Mustonena. Vi\u0146a ar\u012b uzsver, ka viens no vec\u0101kiem parasti tik un t\u0101 ir darb\u0101 un t\u0101p\u0113c ir promb\u016btn\u0113. \u201cNo otras puses, vec\u0101ki var p\u0101rbaud\u012bt ar darbu saist\u012btus e-pastus t\u0101lrun\u012b, pat sp\u0113l\u0113joties ar b\u0113rnu. T\u0101p\u0113c m\u0113s v\u0113l\u0113j\u0101mies izp\u0113t\u012bt kop\u0113j\u0101 ekr\u0101na laika ietekmi, jo to ne vienm\u0113r ir viegli no\u0161\u0137irt.\u201d<\/p>\n \u0160is p\u0113t\u012bjums ir da\u013ca no pla\u0161\u0101ka p\u0113t\u012bjuma par b\u0113rnu komunik\u0101cijas prasmju att\u012bst\u012bbu. Tika analiz\u0113ti dati par 159 m\u0101t\u0113m un vi\u0146u b\u0113rniem vecum\u0101 no divarpus l\u012bdz \u010detriem gadiem.<\/p>\n<\/span><\/div><\/div><\/div><\/div><\/div>Zin\u0101tniskie dati par mobilo t\u0101lru\u0146u lieto\u0161anas kait\u012bgo ietekmi<\/h2>\n
\u201cTehnoference\u201d \u2013 jauna par\u0101d\u012bba<\/h2>\n
Paredzams, ka \u0161is efekts b\u016bs v\u0113l ac\u012bmredzam\u0101ks b\u0113rniem ar dzirdes trauc\u0113jumiem.<\/h2>\n